Uzņēmuma vēsture

Rūpnīcas pirmsākumi meklējami 1960.gadā, kad no Rīgas uz Aizputi pārcēla Metālizstrādājumu
fabrikas „Kvēle” iecirkņus un izveidoja rūpkombinātu „Aizpute” ar specializāciju atslēgu un būvapkalumu ražošanā. Piecus gadus vēlāk fabrika „Kvēle” tika slēgta, bet rūpkombināts pārdēvēts par metāla furnitūras rūpnīcu „Kurzeme”. Par to vēl liecina trīs burti – MFR uz atslēgas rūpnīcas logotipā.

Ražošanā tika ieviestas jaunas tehnoloģijas: atsevišķu detaļu un mezglu ražošanas automatizāciju; jaunas tehnoloģijas galvanizācijas procesā pārklājot detaļas ar cinku, niķeli un hromu. Tas paaugstināja darba ražīgumu: ja 1976.gadā rūpnīcā strādājošo skaits bija 1000 cilvēku, tad 1980.gadā vairs tikai 900, bet produkciju ražoja 6 reizes vairāk. Septiņdesmito gadu vidū rūpnīcai tika uzcelts jauns korpuss un rūpnīca “Kurzeme” kļuva par lielu atslēgu un būvapkalumu ražotāju un ar produkciju apgādāja visu Padomju Savienību.

Gadu gaitā rūpnīca paplašinājās, kļūstot par vienu no vadošajiem logu un durvju furnitūras ražotājiem Baltijā.

1890

Ģertrūde Lindberga Aizputē nodibina kartonāžas fabriku.
1904

Fabrikā ražo kārbiņas un etiķetes aptieku vajadzībām. Strādājošie: 9 vīrieši, 20 sievietes, 13 bērni. Ražotne darbojas ar petrolejas dzinēju. Ar produkciju tiek apgādātas cariskās Krievijas aptiekas un farmaceitiskās rūpnīcas.
1909

Rūpnīcā nodarbināti 150 strādnieki.
1932

Ģertrūdes Lindbergas fabrikai ir šādas nozares: dzirnavu, kartonāžas, zīmoga etiķešu, spiestuves, papīra preču, motora, atslēdzniecības, zāģētavas, krāsotavas.
1934

Fabrikā bijušas 19 rūpniecības telpas, kartonāžas izstrādājumi tiek eksportēti uz Lietuvu klientiem Kauņā, Klaipēdā, Ķēdaiņos, Marijampolē, Mažeiķos, Palangā,
Paņevežos un Šauļos.
1938

Par fabrikas īpašnieci kļūst Kredītbanka un ražotni pārdēvē par „Latvijas Kredītbankas Aizputes kartonāžu fabriku”.
1943

Fabrikas telpās tiek ierīkotas vācu kara tehnikas un ieroču remonta darbnīcas.
1945

Uz fabrikas bāzes izveido Aizputes rajona rūpkombināts. Produkcija – lauksaimniecības inventārs: rati, riteņi, mucas. Rūpkombinātam pakļautas bija vairākas dzirnavas, kokzāģētavas un ķieģeļnīcas. Bija arī aušanas, audumu krāsošanas, vilnas dziju apstrādes darbnīcas. Vēlāk atvēra arī mēbeļu ražošanas cehu. Kombinātā strādā 164 cilvēki – audēji, galdnieki, melderi un dažādi sīkamatnieki.
1950

Bruto produkcijas apjoms 427000 rubļu, produkcija tā pati, izejvielas – vietējās.
1955

Produkcijas apjoms sasniedzis 993000 rubļu, darbinieku skaits – 281.
1960

No Rīgas uz Aizputi pārceļ daļu Metālizstrādājumu fabrikas ”Kvēle” un nodibina atslēgu un būvapkalumu rūpnīcu „Aizpute”. Tā tiek likti pamati tai rūpnīcai, kāda
tā ir vēl šodien. Bez atslēgām un būvapkalumiem te ražo arī elektrodus. Produkcijas apjoms 1620000 rubļi, darbinieku skaits – 753.
1965

Atslēgu un būvapkalumu rūpnīcu „Aizpute” pārdēvē par metāla furnitūras rūpnīcu „Kurzeme”, jeb MFR „Kurzeme”. Darbs norit 3 maiņās.
1978

Tiek uzcelts jauns ražošanas korpuss.
1996

MFR „Kurzeme” pārveido par akciju sabiedrību „Kurzemes atslēga 1” un tās akcijas tiek izvietotas Rīgas Fondu biržā.
2000

Uzņēmums sāka ražot dažāda veida nestandarta metālizstrādājumus un veiksmīgi to turpina arī mūsdienās.
2001

Uzņēmums uzsāk jaunu palīgnozari – metālkalumu izgatavošanu.
2010

Uzņēmums sāka nodarboties kokapstrādes joma.

Informācija sagatavota pēc rūpnīcas arhīva un I.Silāra un V.Santa grāmatas „Aizpute. Pagātne un tagadne” materiāliem.